1. Lekcija. No plakanās Zemes līdz tumšajai enerģijai

2014. gada 16. janvārī, plkst. 19.00 (visas lekcijas notiks LU ēkā, Raiņa bulvārī 19, 426. telpā) Priekšstati par kosmosu gadsimtu gaitā ir piedzīvojuši dramatiskas pārvērtības. Zeme no plakanas kļuva par apaļu, tad pārvērtās par ierindas planētu pie necilas zvaigznes milzīgā zvaigžņu sistēmā. Arī šobrīd, 21. gadsimtā mēs stāvam uz paradigmu pārvērtēšanas sliekšņa. Lasīšanai: Edgars Imants..

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

2. lekcija. Teorija par visu

2014. gada 23. janvārī, Latvijas Universitātē. No kā sastāv mūsu pasaule un kādus ikdienas priekšstatus nākas upurēt moderno fizikas teoriju labā? Neliels ieskats daļiņu un antidaļiņu dzīvē, kā arī kvantu pasaules dīvainībās. Un vai tiešām iespējama teorija par visu? Stīvens Hokings domā, ka zina atbildi. Lasīšanai: S. Hokings, L. Mlodinovs. Diženais plāns. Jāņa Rozes apgāds,..

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

3. lekcija. Lielais Sprādziens un citi stāsti

2014. gada 30. janvārī, plkst. 19.00. Lielais Sprādziens ir visplašāk atzītā Visuma izveidošanās teorija, kuru apstiprina daudzi novērojumu fakti. Taču par pašu Visuma sākumu drošu ziņu nav, kā arī nav skaidrības par Visuma nākotni. Lasīšanai: I. Vilks. Versijas par Visuma sākotni. Terra, septembris-oktobris 2008. I. Vilks. Visuma evolūcija. Par Lielo Plēsumu. P. Puķītis. Fizika 12…

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

4. lekcija. Zvaigznes dzīve no dzimšanas līdz pensijai

2014. gada 6. februārī, plkst. 19.00. Līdzīgi kā cilvēki, zvaigznes dzimst, dzīvo un mirst. Masīvajām zvaigznēm visvētrainākie ir pensijas gadi, kad tās pārvēršas par neitronu zvaigznēm, melnajiem caurumiem un citiem eksotiskiem objektiem. Lasīšanai: I. Vilks. Zvaigžņu evolūcija. Mācību materiāls par zvaigznēm. Portālā “Starspace” par zvaigznēm. Melnais caurums mūsu Galaktikā. Šis tas par neitronu zvaigznēm. Kā..

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

5. lekcija. Galaktiku arheoloģija

2014. gada 13. februārī, plkst. 19.00 Galaktikas ir Visuma uzbūves ķieģelīši. Ir lielas un mazas galaktikas, spirālveida un eliptiskas galaktikas. Modernie teleskopi ļauj noskaidrot, ar ko tas viss savulaik ir sācies. Turklāt ieskatīšanās Visuma pagātnē ir kā ceļojums laika mašīnā. Lasīšanai: I. Vilks. Galaktikas. Projekts “Astronomija tīklā”. Raksti par galaktikām portālā Starspace. Latviešu Vikipēdijā.

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

6. lekcija. Nāksies sadzīvot ar tumšo Visumu

2014. gada 20. februārī, plkst. 19.00. Lielākā daļa Visuma ir tumša, to veido tumšā matērija un tumšā enerģija. Kas par tām jau ir zināms, un kādas vēl tikai nākotnē pārbaudāmas teorijas izvirza zinātnieki? Lasīšanai: Ilustrētā Zinātne, janvāris 2012. Žurnālā Rīgas Laiks. Portālā spoki: šeit, šeit un šeit. Portālā Starspace. Žurnālā Zvaigžņotā Debess. Žurnālā NEPTA. Latviešu..

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

7. lekcija. Līdz Visuma robežai

2014. gada 27. februārī, plkst. 19.00. Kā astronomi nosaka kosmiskos attālumus, un cik tālu iespējams ielūkoties Visumā? Ieskats kosmisko objektu daudzveidībā. Un kas atrodas aiz Visuma redzamās robežas? Lasīšanai: S. Hokings, L. Mlodinovs. Diženais plāns. J. Rozes apgāds, 2013. Latviešu Vikipēdijā. Portālā Spoki: šeitun šeit. Portālā Tvnet. Skolēni par Visumu. Dzeja.

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

8. lekcija. Kā kosmoss ietekmē Zemi? Izdoma un fakti

2014. gada 6. martā, plkst. 19.00. Astroloģija traktē cilvēku kā „pasaules nabu”, ap kuru griežas viss pārējais. Astroloģijas pieņēmumu kritiska analīze un fakti par to, kā kosmoss patiešām ietekmē mūsu planētu. Lasīšanai: Dabaszinības 12. klasei. Kosmisko faktoru ietekme. Kritiski par astroloģiju: Blogā www.sapnupardeveji.blogspot.com http://klab.lv/users/soikins/29707.html Portālā www.numerologi.lv Portālā www.svetdienasrits.lv Portālā www.alare.lv Sandas Veidemanes Thomollari raksti: šeit..

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

9. lekcija. Pasaules gala astronomiskie scenāriji

2014. gada 13. martā, plkst. 19.00. 2012. gadā izgāzās kārtējais pasaules gala solījums. Ko sola dažādie pareģi un kādas mūsu dzīvi ietekmējošas katastrofas patiešām var notikt kosmosā pārskatāmā nākotnē? Lasīšanai: I. Vilks. Pasaules gala astronomiskie scenāriji. Žurnāls “Terra”. I. Vilks. Ak, šie pasaules gali. Žurnāls “Terra”. Video: Ak, šie pasaules gali! Kritiski par pasaules galu..

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

10. lekcija. Vai mēs Visumā esam vieni?

2014. gada 27. martā, plkst. 19.00. Līdz ar eksoplanētu atklāšanu pētījumi šajā jomā arvien vairāk pāriet no teorētiskiem pieņēmumiem uz praktiskiem secinājumiem. Kādu dzīvību meklēt kosmosā un kur? Un kas notiks, ja mēs to atradīsim? Lasīšanai: I. Vilks. Citplanētas un dzīvība kosmosā. Par citplanētām portālā Starspace. Dzīvība no Visuma? Gaidām kosmosa ciemiņus. E-baznīca par dzīvību..

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

11. lekcija. Ko mums darīt kosmosā?

2014. gada 3. aprīlī, plkst. 19.00. Cilvēki ir pabijuši uz Mēness, bet šobrīd vairāk piezemēti domā par kosmisko tūrismu. Kaut arī lidojumiem Saules sistēmā ir perspektīvas, daudz grūtāk būs spert nākamo soli un doties ceļā uz zvaigznēm. Lasīšanai: Latviešu Vikipēdijā: V-2, Kosmosa kuģis, Zemes mākslīgais pavadonis, Space Shuttle, Starptautiskā kosmiskā stacija,2013. gads kosmonautikā,

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

12. lekcija. Kā strādā astronomi?

2014. gada 10. aprīlī, plkst. 19.00. Mūsdienu astronoma galvenie darbarīki ir teleskops un dators. Pie kam, jo lielāks teleskops, jo tālāk iespējams ieskatīties Visumā un atklāt līdz šim neredzētas lietas. Ko un kā pēta astronomi pasaulē un tepat Latvijā? Lasīšanai: I. Vilks. Astronomiskie pētījumi. Radioteleskops ALMA. Habla kosmiskais teleskops. Portālā Starspace par teleskopiem. Latviešu Vikipēdijā:..

Posted in Visuma noslēpumus šķetinot | Comments closed

1. lekcija. ‘Budisms’ un ‘budismi’. Tradīcijas vienotības problēma

  2014. gada 15. janvārī, Birojnīcā Berga bazārā. Eiropas pētnieki tikai divus gadsimtus atpakaļ nonāca pie slēdziena, ka ķīniešu Fo, japāņu Butsu, mongoļu Sagamoni Borcan, taizemiešu Phutta un tibetiešu Sangyé ir attiecināmi uz vienu personu: Budu Šakjamuni. Ja līdz tam Buda un budisms bija tipisks piemērs pagānismam un elkdievībai, tad 19.gs. eiropiešu apziņā tas pārtop..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

2. lekcija. Budas Šakjamuni tēls un mācības doktrinālie pamati

  2014. gada 22. janvārī, Berga bazārā. Ņemot vērā budisma 2500 gadus ilgo vēsturi un dažādo nacionālo kultūru ietekmi, ļoti grūti ir runāt par noteiktu kodolu – esenci -, kas raksturotu budismu ārpus laika un konkrētām vēsturiskām formām, ko tas ieņēmis. Tomēr pastāv atsevišķi atslēgas vārdi, kas lielākā vai mazākā mērā būtu atpazīstami dažādajām budisma..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

3. lekcija. Agrīnā budisma skolas – Nikājas budisms

  2014. gada 29. janvārī, Birojnīcā Berga bazārā. Lai saprastu budisma izcelšanos senajā Indijā, ir nepieciešams izprast vēsturisko kontekstu uz kura fona budisms ir veidojies. Tas ietver sevī izpratni par agrīnā budisma ciešo saistību ar jēdzieniem, kuri ir raksturīgi Indijas reliģiskajam un intelektuālajam pasaules tvērumam kopumā. Šīs lekcijas ietvaros tiks runāts par agrīnā budisma tekstu..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

4. lekcija. Mahajānas budisms Indijā

  2014. gada 5. februārī, Birojnīcā Berga bazārā. Uz mūsu ēras robežas Indijā sāka parādīties jauna tipa budistu teksti, kas vēlāk veidoja Mahajānas budisma doktrinālo korpusus ķīniešu un tibetiešu valodās. Mahajānas budisms ilgi tika uzskatīts kā populāra atbilde uz individuālistisko monasticismu, kas raksturīgs agrīnajam budismam – Hinajānai. Pretstatā atsvešinātajam agrīna budisma atbrīvotās personas arhata tēlam,..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

5. lekcija. Indijas budisma filozofija un reliģiskā prakse

  2014. gada 12. februārī, Berga bazārā Mahajānas budisms Rietumos, galvenokārt, ir pazīstams ar tukšuma-šūnja teoriju, kas saistīta ar Nāgardžunas vārdu un citiem Madhjamakas filozofijas domātājiem, kā Ārjadeva un Čandrakīrti. Līdztekus šiem domātājiem ir pazīstami arī  Jogačāras-vidžņanavādas skolas filozofi Asanga un Vasubandhu, ‘tikai-prāts’ čitta-matra un ‘apziņa-krātuve’ ālaja-vidžņāna teoriju izstrādātāji. Indijas Mahajānas budisma filozofijas ietvaros tiek..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

6. lekcija. Tantriskais budisms Indijā. Rituālā nozīme budismā

  2014. gada 19. februārī, Birojnīcā Berga bazārā Tantriskā budisma noformēšanās ir attiecināma uz 7.gs. beigām un 8.gs. sākumu. Tantrisko tradīciju budismā raksturo specifisku rituālo tekstu tantru kompozīcija, kā arī šīs doktrīnas uzsvars uz maģisko formulu mantru izmantošanu, sarežģīti rituāli, kas saistīti ar dažādu kategoriju Budām un bodhisatvām vai budistu dievībām. Šie rituāli ievēra sevī..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

7. lekcija. Budisms Dienvidaustrumāzijā. Teravādas budisma tradīcija

  2014. gada 26. februārī, Birojnīcā Berga bazārā. Dienvidaustrumāzijā izplatītā budisma forma – Teravāda – bija pirmā Āzijas budisma tradīcija, kura 19.gs. piesaistīja Eiropas budisma pētnieku uzmanību. Ilgu laiku tā tika pieņemta par pašu agrīnāko un autentiskāko budisma formu. Šīs lekcijas ietvaros tiks aplūkota Teravādas budisma vēsturiskā attīstība Šrilankā, Mjanmā, Laosā, Kambodžā, Taizemē un citās..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

8. lekcija. Budisms Tālajos Austrumos: Ķīna

  2014. gada 5. martā, Birojnīcā Berga bazārā Indijā budisms nav sastopams kopš 12.gs., tādējādi Ķīnu var uzskatīt par kultūru, kurā budisma klātbūtne ir bijusi jūtama visilgāk – kopš 1.gs. mūsu ērā. Ķīnas un Indijas intelektuālā pasaules skatījuma sastapšanās ir spilgts piemērs kultūru mijiedarbībai, kas 500 gadu budisma adaptācijas laikā radīja Indijā nebijušas budisma doktrīnas..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

9. lekcija. Budisms Tālajos Austrumos: Koreja, Japāna, Vjetnama

  2014. gada 12. martā, Birojnīcā Berga bazārā Koreja, Japāna un Vjetnama, būdamas Ķīnas kultūras areāla valstis, sastopas tieši ar Ķīnas teritorijā izplatītajām budisma tradīcijām. Tomēr ilglaicīgā adaptācijas procesā ķīniešu budisms adaptējas lokālajā tradīcijā, radot jaunas formas. Lai gan korejiešu son, japāņu dzen un  vjetnamiešu thjien budisma tradīcijas ir radniecīgas čaņbudismam, tās pārstāv salīdzinošu autentisku..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

10. lekcija. Vadžrajānas budisms Tibetā un Mongolijā

  2014. gada 19. martā, Birojnīcā Berga bazārā Tibetā sastopamā budisma forma Vadžrajāna – kā Mahajānas budisma turpinājums un tantriskā budisma amalgama – kopš pagājušā gadsimta 90-to gadu sākuma ir populārākā budisma tradīcija Rietumos. Tas daļēji ir skaidrojams ar XIV Dalailamas harizmātisko personību, un budisma internacionalizācijas centieniem, kā arī ģeopolitiskajiem notikumiem Tibetā, kopš Ķīnas okupācijas..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

11. lekcija. Budisms mūsdienu Āzijā

  2014. gada 26. martā, Birojnīcā Berga bazārā Neviena no budisma tradīcijām Āzijā nevar tikt uzlūkota atrauta no globālajiem modernitātes procesiem. Nozīmīgi ir apzināties arī koloniālisma fenomenu 19.gs. un 20.gs. pirmajā pusē: budistu kopienu sastapšanos ar kristiešu misionāriem, budisma tradīciju uzlūkošanu nacionālisma ietvaros (Šrilankas budistu nacionālisms; Japānas imperiālisms un dzenbudistu atbalsts utt.) Šīs lekcijas ietvaros..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

12. lekcija. Budisms Eiropā un Ziemeļamerikā

  2014. gada 2. aprīlī, Birojnīcā Berga bazārā Kopš 19.gs. beigām, kad teosofi par savu uzdevumu pieņēma budisma renesansi Šrilankā, budisma popularitāte Rietumos ir turpinājusi pieaugt, proporcionāli Rietumu sabiedrību tradicionālo normu un vērtību izzušanai. Dažādo budisma virzienu popularitāte kopš Otrā pasaules kara iezīmē tendenci, kas saistīta ar neo-budisma rašanos ASV un Eiropā. Ekonomiski attīstīto sabiedrību..

Posted in Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem | Comments closed

1. lekcija. Kursa pamatjēdzieni

2014. gada 13. janvārī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Nācija, tauta, tēvzeme un nācijvalsts. Nacionālisms un patriotisms. Nacionālā identitāte starp citām identitātēm.

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

2. lekcija. Nācija, etnijs un kultūra

2014. gada 21. janvārī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā. Vai ir iespējama tīri “politiska” nācija? Politisko un etnokulturālo elementu mijiedarbe. Nacionālisma veidi. Lasīšanai: Ernsts Renāns: “Kas ir nācija?” Josifs Staļins: “Marksisms un nacionālais jautājums” (tikai 1. nodaļa). Kārlis Kundzinš: “Tauta, tautietis, tautība”.

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

3. lekcija. Modernā nacionālisma sākotnes

2014. gada 4. februārī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Latviešu nacionālisms: tipisks vai atipisks. Lasīšanai: Clifford Geertz: The Integrative Revolution.

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

4. lekcija. Primordiālisms, modernisms un etnosimbolisms nacionālisma skaidrojumā

2014. gada 11. februārī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Mediji, izglītība un komunikācija. Lasīšanai: Rogers Brubaker. Myths and Misconceptions in the Study of Nationalism.

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

5. lekcija. Nacionālisms, valsts un politika

2014. gada 18. februārī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Nacionālisms vēlēšanās un politiskās partijās. Lasīšanai: Joseph M. Whitmeyer. Elites and popular nationalism

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

6. lekcija. Nacionālisms un etniskais konflikts

2014. gada 25. februārī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Konfliktu priekšnoteikumi un veidi. Lasīšanai: Donald. L. Horowitz. Structure and strategy in ethnic conflict.

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

7. lekcija. Nacionālisms un estētika

2014. gada 4. martā, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā “Iedomātās kopības” un nacionālā māksla. Izgudrotās tradīcijas jēdziens. Lasīšanai: Eric Hobsbawm. Inventing traditions.

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

8. lekcija. Nacionālisms mūsdienu Eiropā

2014. gada 11. martā, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Nacionālisms un cilvēktiesības; starptautiskās organizācijas. Lasīšanai: Cas Mudde: The populist radical Right: a pathological Normalcy

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

9. lekcija. Postkomunistiskais nacionālisms

2014. gada 25. martā, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Padomju nacionālā politika. Nacionālisms un separātisms. Lasīšanai: Vladimir Tismaneanu, The demise of Leninism

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

10. lekcija. Nacionālisms, nacionālās minoritātes un etnopolitika

2014. gada 1. aprīlī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Nācijas un pilsonības izpratne. “Multikulturālisms”. Lasīšanai: Brian Barry, Equal Treatment & Same Treatment

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

11. lekcija. Nacionālisma ētika

2014. gada 8. aprīlī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā “Tautas tiesības uz pašnoteikšanos” – priekšnosacījumi un pamatojums. Lasīšanai: Alan Patten. The Autonomy Argument for Liberal Nationalism

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed

12. lekcija. Kopsavilkums. Nacionālisms mūsdienu Latvijā.

2014. gada 15. aprīlī, plkst. 18.30, Birojnīcā, Berga bazārā Lasīšanai: Pārskats par tautas attīstību 2010/2011, 21-48. lpp.

Posted in Ivars Ījabs: Nacionālisms | Comments closed