Artis Svece: Kritiskā domāšana un informācijas analīze

Sabiedrisko procesu vērotāji ir nesen papildinājuši savu vārdu krājumu ar jaunu jēdzienu – pēcpatiesība. Tiek runāts par pēcpatiesības politiku, pēcpatiesības medijiem, pēcpatiesības sabiedrību. Lai gan var diskutēt par to, vai agrāk dzīvojām patiesības laikmetā, nav šaubu, ka informācijas plūsmā bieži vien grūti nošķirt ticamo no neticamā, ziņas no baumām, faktus no viedokļa. Kritiskā domāšana kā analīzes tehnika piedāvā praktiski izmantojamus intelektuālus rīkus, ar kuru palīdzību iespējams izvērtēt informāciju un nepazust tajā. Šajā nodarbību ciklā apgūsim dažus vienkāršus kritiskās domāšanas principus, kas ļauj pamanīt, kad ar informāciju un vēstījumiem tiek manipulēts, atcerēsimies visizplatītākos negodīgas argumentācijas paņēmienus, domāsim par to, kā nošķirt ticamo no apšaubāmā, mācīsimies pamanīt vārdos nepateikto, analizēsim neskaidrības, kas rodas no neprecīza valodas lietojuma.  
 

Norises vieta: LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 225. telpa, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.
 

Vienas lekcijas garums: aptuveni 90 min. + laiks jautājumiem un atbildēm.
 

Klausītāji, auditorija: visi, kas savā saskaras ar informācijas iegūšanu un analīzi, tātad ikviens, kas lasa, klausās vai skatās ziņas.
 

Ieguvumi: virkne rīku, kas jūsu profesionālajā un personiskajā ikdienā ļaus spriest kritiski, proti, nošķirt ticamo no apšaubāmā.
 
Pilna semināru cikla cena, apmeklējot to klātienē: 48 EUR.
 

Pēc kursa noklausīšanās tiem dalībniekiem, kas apmeklējuši visas kursa lekcijas, piedāvāsim sertifikātu par kursa apgūšanu.
 
 

Par lektoru
 

Artis Svece ir filozofs un publicists, Dr. phil., Latvijas Universitātes docents, publicējies izdevumos Diena, Rīgas Laiks, Studija, FHM, Kentaurs, Satori, Punctum u.c.

Lekciju saraksts

1. lekcija. Negodīgie paņēmieni

22. augustā, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā, Rīgā.

Termins “kritiskā domāšana” tiek lietots gan plašākā nozīmē kā spēja patstāvīgi domāt un spriest, gan arī šaurākā – kā domāšanas tehnika, kas ļauj analizēt un izvērtēt citu teikto. Ir bezgalīgi daudz veidu, kā var kļūdīties un sarunāt aplamības, tomēr cilvēki  ir pamanījuši, ka pastāv arī kļūdas un negodīgi retoriski paņēmieni, kuri sastopami regulāri. Vienkāršākais veids, kā neļauties maldinātājiem, ir zināt šīs klasiskās kļūdas un negodīgos paņēmienus.

2. lekcija. Ticamais un neticamais

24. augustā, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā, Rīgā.

Zinātnieki mēdz teikt, ka dažkārt acīmredzamais ir pārsteidzošs un neticams. Tomēr biežāk mums nākas izlemt, vai ticēt pārsteidzošām lietām, kuras paši savām acīm neesam redzējuši. Klasisks piemērs ir sazvērestības teorijas vai urbānie mīti. Pastāv dažādi faktori, kas nosaka mūsu attieksmi pret informāciju. Ne vienmēr tie palīdz mums nonākt pie pareizā secinājuma. Tomēr ja apzināmies to, kas ietekmē mūsu spriedumu skaidrību, un protam uzdot pareizos jautājumus, varam vieglāk izvērtēt arī grūti pārbaudāmu informāciju.

3. lekcija. Vārdos nepateiktais

29. augustā, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā, Rīgā.

Bieži vien saprast otra cilvēka teikto, portālā uzrakstīto, reklāmā attēloto šķiet tikpat viegli kā elpot, bet šis vieglums ir mānīgs. Pirmkārt, saprašanas process ir sarežģīts, lai gan ne vienmēr pilnībā apzināmies dažādos “mehānismus”, kas to nodrošina. Otrkārt, pieredze rāda, ka dažkārt tas, kas pirmajā mirklī šķiet skaidrs un saprotams, tāds nemaz nav. Viens no veidiem, kā saprast pateikto, ir pievērst uzmanību nepateiktajam jeb implicītajam. Katram mūsu izteikumam vai darbībai ir kaut kāds pieņēmumu ietvars, kas lielākoties netiek skaidri izteikts un aprakstīts. Dažkārt tieši tur slēpjas apšaubāmi pieņēmumi un aizdomīgi vēstījumi.

4. lekcija. Viltvārdība

31. augustā, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā, Rīgā.

Vārdi ir viltīgi. Tie var mūs iedvesmot un aizraut, bet var arī aizvest neceļos. Izteiksmīgi, bet neprecīzi formulējumi var radīt vienkāršas un skaidras patiesības iespaidu, bet šī skaidrība bieži vien izrādās mānīga.  Daudzkārt atkārti saukļi nosēžas atmiņā, bet atkārtošana pati par sevi nav pierādījums tam, ka teiktais ir patiess. Pasaulē, kura ir pārpludināta ar mikrotekstiem – īsziņām, tvītiem, reklāmas saukļiem, ziņu virsrakstiem –, informācijas patērētājiem jābūt īpaši modriem un jāpievērš uzmanība tam, cik daudzslāņaina un nestabila ir vārdu nozīme.