Artis Svece: Kritiskā domāšana un informācijas analīze

Sabiedrisko procesu vērotāji ir nesen papildinājuši savu vārdu krājumu ar jaunu jēdzienu – pēcpatiesība. Tiek runāts par pēcpatiesības politiku, pēcpatiesības medijiem, pēcpatiesības sabiedrību. Lai gan var diskutēt par to, vai agrāk dzīvojām patiesības laikmetā, nav šaubu, ka informācijas plūsmā bieži vien grūti nošķirt ticamo no neticamā, ziņas no baumām, faktus no viedokļa. Kritiskā domāšana kā analīzes tehnika piedāvā praktiski izmantojamus intelektuālus rīkus, ar kuru palīdzību iespējams izvērtēt informāciju un nepazust tajā. Šajā nodarbību ciklā apgūsim dažus vienkāršus kritiskās domāšanas principus, kas ļauj pamanīt, kad ar informāciju un vēstījumiem tiek manipulēts, atcerēsimies visizplatītākos negodīgas argumentācijas paņēmienus, domāsim par to, kā nošķirt ticamo no apšaubāmā, mācīsimies pamanīt vārdos nepateikto, analizēsim neskaidrības, kas rodas no neprecīza valodas lietojuma.  
 

Kursa norise: Lekciju kurss notiks tiešsaistē, sākot ar 27. februāri. Kursa dalībnieki reizi nedēļā savā e-pastā saņems lekcijas video, prezentāciju, materiālu lasīšanai (angļu valodā) un pašpārbaudes testu. Lekciju video paliks kursa dalībnieku rīcībā uz kursa norises laiku – līdz 27. aprīlim.
 

Vienas lekcijas garums: 30-55 minūtes.
 

Klausītāji, auditorija: visi, kas savā saskaras ar informācijas iegūšanu un analīzi, tātad ikviens, kas lasa, klausās vai skatās ziņas.
 

Ieguvumi: virkne rīku, kas jūsu profesionālajā un personiskajā ikdienā ļaus spriest kritiski, proti, nošķirt ticamo no apšaubāmā.
 
No kursa klātienes dalībnieku atsauksmēm:
 
"Lekciju kurss patika viss kopumā. Visvairāk patika praktiskie piemēri no dzīves, kas loģiskāk palīdz uztvert kritiskās domāšanas būtību."
"Ļoti patika, ka kritiskajai domāšanai netika pieiets no sausas teorijas un tā vietā tika pieminēta retorika un mūsdienu mediju vides izmaiņu radītā specifika, kā arī cilvēka uztveres īpatnības. Šarmants pasniedzēja komunikācijas veids. Papildus materiāli izpētei."
"Piemēri, kas tika izmantoti, lai izskaidrotu teoriju. Pasniegšanas veids – kā saruna vai diskusija, tādā veidā bija viegli uztvert kursa tēmu, kas patiesībā ir gana sarežģīta. Praktiski un mūsdienīgi piemēri labi sabalansēti ar teoriju, atbalsta materiāli pēc lekcijām."
"Pasniedzējs ar ļoti labu humoru, un saturs četrām lekcijām bija izcili strukturēts."
"Iespēja domāt par daudziem jautājumiem no tāda skatu punkta, no kura līdz tam nebija domāts."
 
Par lektoru
 

Artis Svece ir filozofs un publicists, Dr. phil., Latvijas Universitātes docents, publicējies izdevumos Diena, Rīgas Laiks, Studija, FHM, Kentaurs, Satori, Punctum u.c.

 

Kā notiks studijas tiešsaistē?

 

1. Piesakies dalībai lekciju kursā, aizpildot reģistrācijas anketu.
2. Reģistrēšanās kursā ir par maksu (9.90 EUR). Par šo maksu saņemsi lekciju video savā e-pastā kopā ar materiāliem, pašpārbaudes testiem, kā arī iespēju kārtot noslēguma pārbaudes darbu un saņemt sertifikātu par kursa apgūšanu.
3. Lekciju un materiālu sūtījumus saņemsi savā e-pastā reizi nedēļa – otrdienās, sākot ar 27. februāri.
4. 17. aprīlī kopā ar kursa pēdējās lekcijas video saņemsi noslēguma pārbaudes darbu. Izpildi to līdz 26. aprīlim. Ja pārbaudes darbs izpildīts, pareizi atbildot uz vismaz 70% jautājumu, desmit dienu laikā saņem sertifikātu par kursa apgūšanu.

Lekciju saraksts

1. LEKCIJA. KAS IR KRITISKĀ DOMĀŠANA?

Termins “kritiskā domāšana” tiek lietots gan plašākā nozīmē kā spēja patstāvīgi domāt un spriest, gan arī šaurākā – kā domāšanas tehnika, kas ļauj analizēt un izvērtēt citu teikto. Lektors Artis Svece par jēdzienu "kritiska domāšana" un "kritiskā domāšana" izpratnēm.
 
Lekciju saņemsiet savā e-pastā 27. februārī.

2. LEKCIJA. NEGODĪGI PAŅĒMIENI.

Ir bezgalīgi daudz veidu, kā var kļūdīties un sarunāt aplamības, tomēr cilvēki ir pamanījuši, ka pastāv arī kļūdas un negodīgi retoriski paņēmieni, kuri sastopami regulāri. Vienkāršākais veids, kā neļauties maldinātājiem, ir zināt šīs klasiskās kļūdas un negodīgos paņēmienus.
 
Lekciju saņemsiet savā e-pastā 6. martā.

3. LEKCIJA. TICAMAIS UN NETICAMAIS. KAM TICĒT?

Zinātnieki mēdz teikt, ka dažkārt acīmredzamais ir pārsteidzošs un neticams. Tomēr biežāk mums nākas izlemt, vai ticēt pārsteidzošām lietām, kuras paši savām acīm neesam redzējuši. Klasisks piemērs ir sazvērestības teorijas vai urbānie mīti.
 
Lekciju saņemsiet savā e-pastā 13. martā.

4. LEKCIJA. TICAMAIS UN NETICAMAIS. KĀPĒC TIC?

Pastāv dažādi faktori, kas nosaka mūsu attieksmi pret informāciju. Ne vienmēr tie palīdz mums nonākt pie pareizā secinājuma. Tomēr ja apzināmies to, kas ietekmē mūsu spriedumu skaidrību, un protam uzdot pareizos jautājumus, varam vieglāk izvērtēt arī grūti pārbaudāmu informāciju.
 
Lekciju saņemsiet savā e-pastā 20. martā.

5. LEKCIJA. VĀRDOS NEPATEIKTAIS. IMPLICĪTI UN EKSPLICĪTI PIEŅĒMUMI.

Bieži vien saprast otra cilvēka teikto, portālā uzrakstīto, reklāmā attēloto šķiet tikpat viegli kā elpot, bet šis vieglums ir mānīgs. Pirmkārt, saprašanas process ir sarežģīts, lai gan ne vienmēr pilnībā apzināmies dažādos “mehānismus”, kas to nodrošina. Otrkārt, pieredze rāda, ka dažkārt tas, kas pirmajā mirklī šķiet skaidrs un saprotams, tāds nemaz nav. Viens no veidiem, kā saprast pateikto, ir pievērst uzmanību nepateiktajam jeb implicītajam.
 
Lekciju saņemsiet savā e-pastā 27. martā.

6. LEKCIJA. VĀRDOS NEPATEIKTAIS. GRŪTĪBAS.

Katram mūsu izteikumam vai darbībai ir kaut kāds pieņēmumu ietvars, kas lielākoties netiek skaidri izteikts un aprakstīts. Dažkārt tieši tur slēpjas apšaubāmi pieņēmumi un aizdomīgi vēstījumi.
 
Lekciju saņemsiet savā e-pastā 3. aprīlī.

7. LEKCIJA. VILTVĀRDĪBA. DISKURSA ANALĪZE.

Vārdi ir viltīgi. Tie var mūs iedvesmot un aizraut, bet var arī aizvest neceļos. Izteiksmīgi, bet neprecīzi formulējumi var radīt vienkāršas un skaidras patiesības iespaidu, bet šī skaidrība bieži vien izrādās mānīga. Daudzkārt atkārti saukļi nosēžas atmiņā, bet atkārtošana pati par sevi nav pierādījums tam, ka teiktais ir patiess.
 
Lekciju saņemsiet savā e-pastā 10. aprīlī.

8. LEKCIJA. VILTVĀRDĪBA. IETVARI.

Pasaulē, kura ir pārpludināta ar mikrotekstiem – īsziņām, tvītiem, reklāmas saukļiem, ziņu virsrakstiem –, informācijas patērētājiem jābūt īpaši modriem un jāpievērš uzmanība tam, cik daudzslāņaina un nestabila ir vārdu nozīme.
 
Lekciju saņemsiet savā e-pastā 17. aprīlī.