Artis Svece: Dzīvnieku un vides ētika

Šajā lekciju sērijā vēlos pievērsties dzīvnieku un dabiskās vides tēmai ētikas kontekstā. 20. gadsimta otrajā pusē sāk būtiski mainīties priekšstats par to, kāda izturēšanās pret dabu ir ētiski pieļaujama un vienkārši saprātīga. Izvēršas diskusija, kura vēlaizvien turpinās un kurā aktīvi piedalās arī filosofi. Lekcijās aplūkosim vairākas ietekmīgas dzīvnieku un vides aizstāvības teorijas, ieskaitot dzīvnieku atbrīvošanas, dzīvnieku tiesību, posthumānisma, zemes ētikas, biocentrisma un ekofeminisma teorijas, analizēsim to pieņēmumus, problēmas un iespējas. Mans mērķis nav aizstāvēt kādu noteiktu dzīvnieku tiesību vai vides ētikas doktrīnu, bet gan aicināt kritiski izvērtēt mūsu pieņēmumus par dzīvniekiem, dabu un to ētisko vērtību.

Lekciju saraksts

1. lekcija. Praktiskā ētika: dzīvnieku un vides ētikas specifika

2014. gada 7. oktobrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Pretēji izplatītajam priekšstatam dzīvnieku aizstāvības ētika un vides ētika būtiski atšķiras savos pieņēmumos un nostādnēs. Tomēr tām ir arī daudz kopīga – abas aicina reflektēt par cilvēka vietu dabas pasaulē un būtiski mainīt cilvēku paradumus, sociālās prakses un dzīves stilu. Abas tiek pieskaitītas filosofijas nozarei, ko dēvē par praktisko ētiku. Atbilstoši nākas uzdot jautājumu – kādā ziņā dzīvnieku aizstāvības ētika un vides ētika ir praktiskas?

Literatūra:

1. Callicott J. B. Animal Liberation: A Triangular Affair // Environmental Ethics Vol. 2, 1980. Pp. 311-338.

(Grāmata pieejama elektroniski:
http://philpapers.org/rec/CALALA
http://faculty.smu.edu/jkazez/ar13/callicott.pdf)

2. Varner, G. Can Animal Rights Activists be Environmentalists? // Armstrong S. J., Botzler R. G., eds. The Animal Ethics Reader. London: Routledge, 2003. Pp. 410 – 421.

(Grāmata pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Universitātes bibliotēkā (LUB))

3. Callicott J. B. “Animal Liberation and Environmental Ethics: Back Together Again” // Between the Species 4, 1988. Pp. 163-169.

(Grāmata pieejama elektroniski:
http://digitalcommons.calpoly.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1703&context=bts)

2. lekcija. Dzīvnieku ētiskais statuss

2014. gada 14. oktobrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Dzīvnieku aizstāvības ētikas pamatā ir nevis abstrakti argumenti, bet pieredze – sastapšanās ar nežēlību un dzīvnieku ciešanām, netaisnības sajūta un nespēja ar to samierināties. Tomēr pieredze ir individuāla un personiska, dažādi cilvēki uz līdzīgām situācijām mēdz reaģēt visai atšķirīgi. Filosofi, kas pārstāv dzīvnieku aizstāvības ētiku, ir mēģinājuši noskaidrot, vai pastāv pienākumi, kas nepieciešami nosaka robežas tam, kā pret dzīvniekiem drīkst izturēties. Šādi pienākumi nebūtu personiskās attieksmes vai izvēles jautājums, bet būtu saistoši visiem, pat tiem, kam tie nešķiet tīkami. Var strīdēties par to, vai šis mēģinājums ir vainagojies ar panākumiem, bet jebkurā gadījumā diskusija par dzīvnieku ētisko statusu ir uzrādījusi daudzas problēmas cilvēku pieņēmumos par dzīvniekiem.

Literatūra:

1. Midgley M. Animals and Why They Matter. Athens, Georgia: The University of Georgia Press, 1983. Pp. 9-18 (1. nodaļa).

2. Morris C. W. The Idea of Moral Standing // Beauchamp T. L., Frey, R. G., eds. The Oxford Handbook of Animal Ethics. Oxford: Oxford UP, 2011. Pp. 255 – 275.

(Grāmata pieejama: Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) bibliotēkās)

 3. Ferry L. Neither Man nor Stone // Atterton P., Calarco M., eds. Animal Philosophy: Ethics and Identity. London: Continuum, 2004. Pp. 147-156.

(Grāmata pieejama: LNB)

4. Diamond C. The Difficulty of Reality and the Difficulty of Philosophy // Cavell S. et al. Philosophy and Animal Life. New York: Columbia UP, 2008. Pp. 43-89.

3. lekcija. Dzīvnieku ciešanas un labturība

2014. gada 21. oktobrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Mūsdienu sabiedriskajās un filosofiskajās diskusijās dzīvnieku ciešanas tiek uzskatītas par vienu no būtiskākajiem kritērijiem tam, kāda izturēšanās pret dzīvniekiem ir pieļaujama un kāda nav. Tomēr nevar teikt, ka, ieviešot sāpes kā kritēriju ētiskai rīcībai, tiek atrisinātas visas ētiskās problēmas. Piemēram, vai drīkst nogalināt un lietot pārtikā dzīvniekus, ja tie turēti samērā labos apstākļos un nogalināti nesāpīgi? Vai labums, ko cilvēki gūst no dzīvnieku izmantošanas zinātnē, neatsver šo dzīvnieku ciešanas? Vienlaicīgi jāatzīst, ka dzīvnieku labklājība ir viena no intuitīvi vispārliecinošākajām dzīvnieku aizstāvības ētikas prasībām.

Literatūra:

1. Singers P. Dzīvnieku atbrīvošana // Kentaurs nr. 25, 2001. g. augusts. 94-107. lpp.

(Grāmata pieejama: LNB un LUB)

 2. Frey, R. G. Rights, Interests, Desires and Beliefs // Armstrong S. J., Botzler R. G., eds. The Animal Ethics Reader. London: Routledge, 2003. Pp. 50-53.

(Grāmata pieejama: LNB un LUB)

 3. Singer P. Practical Ethics. Cambridge: Cambridge UP, 1999. Pp. 83-134 (4. un 5. nodaļa).

(Grāmata pieejama: LUB, elektroniski: http://emilkirkegaard.dk/en/wp-content/uploads/Peter-Singer-Practical-Ethics-2nd-edition.pdf )

4. Nussbaum M. C. Beyond “Compassion and Humanity”: Justice for Nonhuman Animals // Sunstein C. R., Nussbaum M. C., eds. Animal Rights: Current Debates and New Directions. Oxford: Oxford UP, 2004. Pp. 299-322.

(Grāmata pieejama: LUB)

4. lekcija. Dzīvnieku tiesības

2014. gada 28. oktobrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Mūsu sabiedrībā ir pieņemts uzskatīt, ka ikvienu indivīdu aizsargā tiesības, piemēram, tiesības uz dzīvību un brīvību. Man ir pienākums ievērot citu tiesības, un citiem – manas. No dzīvniekiem šādas savstarpējas cieņpilnas attiecības mēs negaidām, tomēr vai tas nozīmē, ka dzīvniekiem nav tiesību? Bet ja atzīstam dzīvnieku pamattiesības, kādas būtu šī lēmuma konsekvences? Kā mainītos cilvēku un dzīvnieku dzīve, ja dzīvnieki vairs nevarētu būt īpašums? Kam būtu jādod priekšroka, ja kritiskā situācijā jāizvēlas starp cilvēka un dzīvnieka dzīvību?

Literatūra:

 

1. Beauchamp T. L. Rights Theory and Animal Rights // Beauchamp T. L., Frey, R. G., eds. The Oxford Handbook of Animal Ethics. Oxford: Oxford UP, 2011. Pp. 198 - 227.

(Grāmata pieejama:RSU un LLU bibliotēkās)

 

2. Regan T. The Case for Animal Rights. Berkeley, California: University of California Press, 1983. Pp. 232 – 329 (7. un 8. nodaļa).

(Grāmata pieejama:LUB un elektroniski http://www.animal-rights-library.com/texts-m/regan03.pdf )

 

3. Francione G. Animals – Property or Persons // Sunstein C. R., Nussbaum M. C., eds. Animal Rights: Current Debates and New Directions. Oxford: Oxford UP, 2004. Pp. 108-142.

(Grāmata pieejama: LUB)

 

4. Scruton R. Animal Rights and Wrongs. London: Demos, 2000. Pp. 27-38, 79-122 (2. un 7. nodaļa).

(Grāmata pieejama: LNB un elektroniski http://www.demos.co.uk/files/Animalrightsandwrongs2nded.pdf?1240939425 )

Seminārs: Ētiskais veģetārisms (tikai klātienes studentiem)

2014. gada 3. novembrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Diskusijās par veģetārismu nozīmīga loma ir dietoloģiskiem un  reliģiskiem apsvērumiem, tomēr šajā seminārā runāsim vienīgi par ētisko veģetārismu. Vai gaļas lietošana uzturā ir neētiska, un vai kļūt par veģetārieti ir pienākums? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, būtībā ir jāizvērtē dzīvnieku aizstāvības un vides ētika kopumā, ko nevar izdarīt vienas sarunas laikā, tāpēc vairāk pakavēsimies pie viena šīs problēmas aspekta – gaļas ēšanas kā tādas. Un kā diskusijas vadmotīvs mums kalpos Koras Daimondas uzdotais jautājums – kāpēc mēs neēdam miroņus?

5. lekcija. Antropocentrisms, biocentrisms un ekocentrisms

2014. gada 4. novembrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Daudzi dzīvnieku aizstāvības un vides ētikas pārstāvji aicina atteikties no antorpocentriskā skatījuma uz pasauli. Tas nozīmē būtiski mainīt veidu, kā mēs par dabu domājam un kur tajā saskatām vērtību. Piemēram, “vērtīgs cilvēkam” vai “vērtīgs man” vietā stājas “vērtīgs pats par sevi”. Tomēr ko nozīmē būt “vērtīgam pašam par sevi”? Vai vērtības var pastāvēt neatkarīgi no vērtētāja – cilvēka? Vai tās var piemist lietām, dabas parādībām, dabai kopumā? Galu galā, vai no tā, ka upei vai mežam piemīt pašvērtība, izriet kādi praktiski pienākumi, kas man liek šo upi vai mežu saglabāt, mainīt, glābt, atjaunot?

Literatūra:

 

1.Leopolds O. Smilšu grāfistes kalendārs. Rīga: Zinātne, 1989. 102-103, 109-112, 167-186.

(Grāmata pieejama: LNB un LUB)

 

2. Taylor P. W. Respect for Nature. Princeton, New Jersey: Princeton UP, 1986. Pp. 59-84, 99-116 no 2. un 3. nodaļas

(Grāmata pieejama elektroniski: http://bookzz.org/book/1113101/787788)

Uzmanību! Minētā saite ne vienmēr darbojas

 

3.Midgley M. Duties Concerning Islands // Encounter, February 1983. Pp. 36-43.

(Grāmata pieejama elektroniski: https://iseethics.files.wordpress.com/2013/02/midgley-mary-duties-concerning-islands.pdf )

6. lekcija. Ētiskās dilemmas, konflikti un to risinājumi

2014. gada 11. novembrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Cilvēki praktiski nespēj dzīvot, neietekmējot dabisko vidi. Tāpēc agrāk vai vēlāk viņu intereses nonāk konfliktā ar rūpēm par dabu. Filosofu piedāvātie respekta, rūpju, vienlīdzības un citi principi nodrošina teorētisko ietvaru šādu dilemmu risināšanai, tomēr konkrētu risinājumu atrašanai un izvērtēšanai nepietiek ar abstraktiem principiem un ir jādomā situatīvi. Šeit izpaužas praktiskās ētikas specifika un atšķirība no ētiskajām teorijām.

Literatūra:

 

1. Taylor P. W. Respect for Nature. Princeton, New Jersey: Princeton UP, 1986. Pp. 256-264 no 6. nodaļas.

(Grāmata pieejama elektroniski: http://bookzz.org/book/1113101/787788)

 

2. Rolston H. Feeding People versus Saving Nature? // Aiken W., LaFollette H., eds. World Hunger and Morality. Englewood Cliffs: Prentice Hall, 1996. Pp. 248-67.

(Grāmata pieejama elektroniski: http://lamar.colostate.edu/~rolston/feeding-people.pdf )

 

3. Elliott R. Faking Nature // Light A., Rolston H., eds. Environmental Ethics. Oxford: Blackwell, 2003. Pp. 381-389.

(Grāmata pieejama elektroniski: http://www.erie.buffalo.edu/REU/REU%20readings/FakingNature2.PDF)

 

4. Gunn A. S. Environmental Ethics and Trophy Hunting // Armstrong S. J., Botzler R. G., eds. The Animal Ethics Reader. London: Routledge, 2003. Pp. 400-409.

(Grāmata pieejama: LNB un LUB)

7. lekcija: Sociālā hegemonija un daba

2014. gada 25. novembrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Vides ētikā cilvēku un dabas līdzāspastāvēšanu mēdz raksturot kā attiecības kopienā. “Biokopiena” var apvienot ne tikai cilvēkus un dzīvniekus, bet arī augus un citus organismus. Lai gan “biokopiena” būtiski atšķiras no cilvēku sabiedrības un drīzāk uzskatāma par metaforu, saistība starp tām patiešām pastāv. Ne vienā, ne otrā nevalda vienlīdzība. Dominēšanas attiecības cilvēku sabiedrībā atspoguļojas cilvēku attiecībās ar dabu un otrādi. Tāpēc daudzi vides ētikas pārstāvji norāda, ka būtiskas izmaiņas cilvēku attieksmē pret dabisko vidi ir iespējamas vienīgi, ja mainās arī ierastās sociālās prakses.

Literatūra:

1. Warren K. J. The Power and the Promise of Ecological Feminism // Van DeVeer D., Pierce C., eds. The Environmental Ethics and Policy Book. Belmont, California: Wadsworth, 1994. Pp. 267-281.

(Grāmata pieejama elektroniski: http://escueladeidiomasudb.files.wordpress.com/2013/01/the-power-and-the-promise-of-ecological-feminism.pdf )

 

2. Adams C. The Sexual Politics of Meet. New York: Continuum, 1990. Pp. 47-63.

(Grāmata pieejama: LUB)

 

3. Braidotti R. The Posthuman. Cambridge: Polity, 2013. Pp. 55-104 (2. nodaļa).

(Grāmata pieejama: RSU)

8. lekcija. Dzīvnieku un vides aizstāvības politika

2014. gada 2. decembrī, plkst. 18:30 Latvijas Universitātē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Diskusija dzīvnieku un vides ētisko nozīmi nav noslēgusies. Tāpēc arī nav iespējams dot viennozīmīgas atbildes uz jautājumiem par to, kāda attieksme un rīcība pret dzīvniekiem un dabisko vidi ir pieļaujama un kāda nav. Tas savukārt nozīmē, ka šie jautājumi šobrīd ir ne tikai filosofiski un ētiski, bet arī politiski. Diskusijas par tiem ir daļa no kaulēšanās procesa, kura rezultātā sabiedrība praktiski iezīmē vai pārzīmē neskaidro robežu starp atļauto un aizliegto, pieciešamo un neizturamo. Galu galā arī jautājumi, kas ir dzīvnieks un kas ir cilvēks, izrādās politiski.

Materiāli:

http://www.dzivniekubriviba.lv/lv

http://www.zalabriviba.lv/

http://www.greenpeace.org/international/en/

http://www.peta.org/

http://www.animalliberationfront.com/

http://www.projetogap.org.br/en/