Artis Svece: Filozofija un praktiskā ikdiena

Jautājums, kas ir filozofija, ir viens no nozīmīgākajiem un ilglaicīgākajiem filozofijā. Uz šo jautājumu nav vienas “pareizās” atbildes, bet cita starpā tas liek aizdomāties par filozofijas daudzveidību. Nepārprotami filozofija var pastāvēt ne tikai kā akadēmiska pētniecība, bet arī kā prakse, domāšanas stils, dzīves veids. Arī uz jautājumu, ko nozīmē praktizēt filozofiju, ir vairākas atbildes. Vieni to saprot kā filozofisko teoriju pielietošanu konkrētās situācijās, citi – ekstravagantu un nekonvencionālu uzvedību, šajā nodarbību ciklā runāsim par filozofisko domāšanu kā spēju, kura mums visiem ir dota, bet kuru ir iespējams attīstīt un kura var būt noderīga praktiskā ikdienā modernajā laikmetā
 

Norises vieta: Nordea bankas telpas, Valdemāra ielā 62, Rīgā.
 

Vienas lekcijas garums: aptuveni 1 stunda + laiks jautājumiem un atbildēm.
 

Klausītāji, auditorija: ikviens, kas vēlas uz savas dzīves norisēm paraudzīties plašākā kontekstā, jēgpilnāk un saprotošāk.
 

Ieguvumi: virkne rīku, kas var ļaut ierastās dzīves norises ieraudzīt citā gaismā.
 

Pēc kursa noklausīšanās tiem dalībniekiem, kas apmeklējuši visas kursa lekcijas, piedāvāsim sertifikātu par kursa apgūšanu.
 
 

Par lektoru
 

Artis Svece ir filozofs un publicists, Dr. phil., Latvijas Universitātes docents, publicējies izdevumos Diena, Rīgas Laiks, Studija, FHM, Kentaurs, Satori, Punctum u.c.

Lekciju saraksts

Pirmā lekcija. Domāšana un nedomāšana

18. oktobrī, plkst. 18.30 Nordea bankas telpās, Valdemāra ielā 62
Ar vārdu “domāšana” mēs saprotam ļoti dažādas nodarbes. Vienā nozīmē domāšana ir ļoti ikdienišķs apziņas process, kam nevajag piepūli, un šajā nozīmē praktiski nav iespējams nedomāt. Citā nozīmē ikdienišķs apziņas stāvoklis ir nedomāšana, bet domāšana – īpaša veida uzmanības, “nomoda” stāvoklis, kas maina arī ikdienas pieredzi un uztveri. Šāda domāšana nav nepraktiska un nav pretstatāma rīcībai. Tomēr jebkura domāšana nenāk par labu jebkurai praksei.

Otrā lekcija. Būtiskais un nebūtiskais

25. oktobrī, plkst. 18.30 Nordea bankas telpās, Valdemāra ielā 62
Mūsu laiku mēdz saukt par informācijas laikmetu.Viena no šī laikmeta blaknēm ir dezorientācija, kas rodas, ja nedisciplinēti ļaujamies informācijas plūsmai. Lai šajā plūsmā nepazustu, ir nepieciešams vismaz minimāls informācijas menedžments. Tas ietver arī spēju atšķirt būtisko no nebūtiskā, ticamo no neticamā, interesantu domu no muļķībām. Filozofiskā domāšana ir viens no līdzekļiem, kā šādu spēju izkopt.

Trešā lekcija. Stabilais un mainīgais

1. novembrī, plkst. 18.30 Nordea bankas telpās, Valdemāra ielā 62
Par filozofiju pieņemts domāt, ka tā pievēršas universālajam un pārlaiciskajam, tomēr filozofus kopš pašiem filozofijas aizsākumiem interesējis arī mainīgais un nedrošais. Mūsu laikmets prasa spēju sadzīvot ar pārmaiņām, un arī mūsdienu filozofija lielu uzmanību velta “nestabilitāšu pētniecībai”. Tā piedāvā dažādus veidus, kā domāt par mainīgo un nedrošo, un atbilstoši – ko nozīmē dzīvot nestabilā pasaulē.

Ceturtā lekcija. Interesantais un jēgpilnais

8. novembrī, plkst. 18.30 Nordea bankas telpās, Valdemāra ielā 62
Sociālie filozofi un zinātnieki daudz analizējuši un kritizējuši moderno laikmetu. Tam raksturīga cilvēku atsvešinātība, ar viņu uzskatiem tiek manipulēts, vēlmes pārveidotas atbilstoši patērētāju sabiedrības vajadzībām. Kā alternatīva dažkārt ir piedāvāta radošā darbība mākslā. Tomēr pastāv iespēja, ka cilvēks var būt radošs arī ikdienā. Filozofijā šī iespēja tiek aplūkota tradīcijā, ko varētu dēvēt par ikdienas estētiku. Kā ikdiena var kļūt par mākslas darbu? Kas dzīvi dara interesantu?