Ilgonis VilksVisuma noslēpumus šķetinot

Astronomija ir īpaši interesanta ar to, ka atrodas nepārtrauktā attīstībā. Pateicoties jaudīgiem teleskopiem, jauni atklājumi seko cits citam. Daži atklājumi nostiprina iepriekšējās atziņas, citi liek pārskatīt esošos priekšstatus un veidot jaunas teorijas. Šis kurss sniedz pārskatu par kosmisko objektu daudzveidību, patreizējo situāciju Visuma izpētē un vēl neatbildētajiem jautājumiem, kas rodas pētījumu gaitā. Tas liks arī aizdomāties par cilvēka vietu šajā pasaules ēkā.

Lekciju saraksts

1. Lekcija. No plakanās Zemes līdz tumšajai enerģijai

2014. gada 16. janvārī, plkst. 19.00 (visas lekcijas notiks LU ēkā, Raiņa bulvārī 19, 426. telpā)

Priekšstati par kosmosu gadsimtu gaitā ir piedzīvojuši dramatiskas pārvērtības. Zeme no plakanas kļuva par apaļu, tad pārvērtās par ierindas planētu pie necilas zvaigznes milzīgā zvaigžņu sistēmā. Arī šobrīd, 21. gadsimtā mēs stāvam uz paradigmu pārvērtēšanas sliekšņa.

Lasīšanai:
Edgars Imants Siliņš. Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 2008.
Eiriks Ņūts. Patiesības meklējumos. Īsa zinātnes vēsture, Nordik, 2003.
Angļu Vikipēdijā: www.wikipedia.org
Flat Earth, Spherical Earth, History of astronomy, Geocentric model, Heliocentrism, Great Debate (astronomy), Milky Way, Physical cosmology.

2. lekcija. Teorija par visu

2014. gada 23. janvārī, Latvijas Universitātē.
No kā sastāv mūsu pasaule un kādus ikdienas priekšstatus nākas upurēt moderno fizikas teoriju labā? Neliels ieskats daļiņu un antidaļiņu dzīvē, kā arī kvantu pasaules dīvainībās. Un vai tiešām iespējama teorija par visu? Stīvens Hokings domā, ka zina atbildi.

Lasīšanai:
S. Hokings, L. Mlodinovs. Diženais plāns. Jāņa Rozes apgāds, 2013.
Dž. Bagots. Higss. “Dieva daļiņas” izgudrošana un atklāšana. Lietusdārzs, 2013.
L. Kalvāns. Kas ir Higsa bozons?
V. Kaščejevs. Higsa bozons un elementārdaļiņu standartmodelis
V. Kaščejevs. Kvantu fizika bez mistikas
M. Gardners. Relativitātes teorija visiem. Liesma, 1969.
J. Tambergs. Fizika un reliģija paradigmu krustceļos.
Latviešu Vikipēdijā: Elementārdaļiņa, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Gravitācija.

3. lekcija. Lielais Sprādziens un citi stāsti

2014. gada 30. janvārī, plkst. 19.00.
Lielais Sprādziens ir visplašāk atzītā Visuma izveidošanās teorija, kuru apstiprina daudzi novērojumu fakti. Taču par pašu Visuma sākumu drošu ziņu nav, kā arī nav skaidrības par Visuma nākotni.

Lasīšanai:
I. Vilks. Versijas par Visuma sākotni. Terra, septembris-oktobris 2008.
I. Vilks. Visuma evolūcija.
Par Lielo Plēsumu.
P. Puķītis. Fizika 12. klasei, Pasaules uzbūve. Zvaigzne ABC.
Latviešu Vikipēdijā: http://lv.wikipedia.org/wiki/Lielais_sprādziens

4. lekcija. Zvaigznes dzīve no dzimšanas līdz pensijai

2014. gada 6. februārī, plkst. 19.00.

Līdzīgi kā cilvēki, zvaigznes dzimst, dzīvo un mirst. Masīvajām zvaigznēm visvētrainākie ir pensijas gadi, kad tās pārvēršas par neitronu zvaigznēm, melnajiem caurumiem un citiem eksotiskiem objektiem.

Lasīšanai:
I. Vilks. Zvaigžņu evolūcija.
Mācību materiāls par zvaigznēm.
Portālā “Starspace” par zvaigznēm.
Melnais caurums mūsu Galaktikā.
Šis tas par neitronu zvaigznēm.
Kā mirst zvaigznes.
Pārnovas dzelzs uz Zemes.
Latviešu Vikipēdijā: zvaigzne, Rasela diagramma, Melnais caurums.

5. lekcija. Galaktiku arheoloģija

2014. gada 13. februārī, plkst. 19.00

Galaktikas ir Visuma uzbūves ķieģelīši. Ir lielas un mazas galaktikas, spirālveida un eliptiskas galaktikas. Modernie teleskopi ļauj noskaidrot, ar ko tas viss savulaik ir sācies. Turklāt ieskatīšanās Visuma pagātnē ir kā ceļojums laika mašīnā.

Lasīšanai:
I. Vilks. Galaktikas. Projekts “Astronomija tīklā”.
Raksti par galaktikām portālā Starspace.
Latviešu Vikipēdijā.

6. lekcija. Nāksies sadzīvot ar tumšo Visumu

2014. gada 20. februārī, plkst. 19.00.

Lielākā daļa Visuma ir tumša, to veido tumšā matērija un tumšā enerģija. Kas par tām jau ir zināms, un kādas vēl tikai nākotnē pārbaudāmas teorijas izvirza zinātnieki?

Lasīšanai:
Ilustrētā Zinātne, janvāris 2012.
Žurnālā Rīgas Laiks.
Portālā spoki: šeit, šeit un šeit.
Portālā Starspace.
Žurnālā Zvaigžņotā Debess.
Žurnālā NEPTA.
Latviešu Vikipēdijā: Tumšā matērija.

8. lekcija. Kā kosmoss ietekmē Zemi? Izdoma un fakti

2014. gada 6. martā, plkst. 19.00.

Astroloģija traktē cilvēku kā „pasaules nabu”, ap kuru griežas viss pārējais. Astroloģijas pieņēmumu kritiska analīze un fakti par to, kā kosmoss patiešām ietekmē mūsu planētu.

Lasīšanai:
Dabaszinības 12. klasei. Kosmisko faktoru ietekme.
Kritiski par astroloģiju:
Blogā www.sapnupardeveji.blogspot.com
http://klab.lv/users/soikins/29707.html
Portālā www.numerologi.lv
Portālā www.svetdienasrits.lv
Portālā www.alare.lv
Sandas Veidemanes Thomollari raksti: šeit un šeit.
Latviešu Vikipēdijā: šeit un šeit.

9. lekcija. Pasaules gala astronomiskie scenāriji

2014. gada 13. martā, plkst. 19.00.

2012. gadā izgāzās kārtējais pasaules gala solījums. Ko sola dažādie pareģi un kādas mūsu dzīvi ietekmējošas katastrofas patiešām var notikt kosmosā pārskatāmā nākotnē?

Lasīšanai:
I. Vilks. Pasaules gala astronomiskie scenāriji. Žurnāls “Terra”.
I. Vilks. Ak, šie pasaules gali. Žurnāls “Terra”.
Video: Ak, šie pasaules gali!
Kritiski par pasaules galu 2012. gadā.
Neizsmeļams temats.
Vai Saulei ir dubultnieks?
Par Saules supervētru.
Gamma uzliesmojums 8. gadsimtā.

12. lekcija. Kā strādā astronomi?

2014. gada 10. aprīlī, plkst. 19.00.

Mūsdienu astronoma galvenie darbarīki ir teleskops un dators. Pie kam, jo lielāks teleskops, jo tālāk iespējams ieskatīties Visumā un atklāt līdz šim neredzētas lietas. Ko un kā pēta astronomi pasaulē un tepat Latvijā?

Lasīšanai:
I. Vilks. Astronomiskie pētījumi.
Radioteleskops ALMA.
Habla kosmiskais teleskops.
Portālā Starspace par teleskopiem.

Latviešu Vikipēdijā:
Teleskops, Baldones obervatorija, Irbenes radioteleskops, Venta-1, ESTCube-1, LitSat-1.