Pārvērtējot vadonismu Latvijā: Kārlis Ulmanis vēsturē, kultūrā un atmiņā

Astoņdesmit gadus atpakaļ – 1934.gada 15. maijā, Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa vadītā apvērsuma rezultātā Latvijas Republika novērsās no demokrātiskā attīstības ceļa. Sešus gadus ilgais Kārļa Ulmaņa autoritārisma periods ir bijis nozīmīgs laiks valsts un sabiedrības attīstībā. Gan režīms, gan arī pati vadoņa personība ir izsaukusi daudzus kontraversālus jautājumus sabiedrībā.
Vai 15. maija apvērsums bija likumsakarīgs? Cik pamatotas ir cilvēku atmiņas par K. Ulmaņa laika ekonomisko uzplaukumu? Vai tiešām režīms bija „maigs”? Vai Vadonim varam pārmest kolaborāciju ar padomju okupācijas režīmu? Šie un daudzi citi jautājumi parādās publiskajā telpā!
Strīdiem un diskusijām ir jābūt, caur tām sabiedrība pārdzīvo pagātni un no tās gūst vajadzīgās mācības, kas nepieciešamas veiksmīgas nākotnes attīstībai. Kursa mērķis ir ieskicēt tos virzienus un atziņas, kas ir jaunākie Latvijas pagātnes pētniecībā, kas mēģina rast atbildes uz uzstādītajiem jautājumiem, vai rada jaunus jautājumus par K. Ulmaņa 15 maija Latviju.
    
Kursu sastādījis Dr.hist. Kaspars Zellis. Kurss notiks latviešu valodā un arī tā literatūra ar retiem izņēmumiem paredzēta latviešu valodā.

Lekciju saraksts

1. lekcija. Ulmanis: Diktators-eiropietis. Nedemokratisku režīmu performativās prakses 20. gs. 30. gados Eiropā. Paralēles un lokālās versijas

Dr. art., prof. Deniss Hanovs (Rīgas Stradiņa Universitāte)
23. aprīlī, Birojnīcā Berga bazārā

 

Lekcijas uzdevums ir atklāt kopējās iezīmes un atšķirības, kādas bija diktatoriskajiem režīmiem starpkaru Eiropā. Vai tikai iekšpolitiskās grūtības, propaganda un citi tradicionāli sauktie režīmu izveidošanas cēloņi bija iemesls autoritārisma laikmetam Eiropā; vai arī Eiropas sabiedrību tiekšanās uz autoritārismu bija iekodēta Eiropas kultūras pagātnē?

 

 

Lekcijas prezentāciju iespējams apskatīt šeit.

 

Ieteicamā literatūra:

G. Debord, ‘The Society of the Spectacle’ in N. Mirzoeff (ed.) The Visual Culture Reader (Milton Park: Routledge, 1998), pp. 143–144.

N. Ssorin-Chaikov, ‘On Heterochrony: Birthday Gifts to Stalin, 1949’, Journal of the Royal Anthropological Institute,12:2 (2006), pp. 355–375.

Latvijas valsts dibinātājs un Tautas Vadonis Dr. K. Ulmanis’ in Kārļa Ulmaņa 60 gadi: 1877. 4. septembris –1937.: svētku raksti (Rīga: Zemnieka domas, 1938)

H. Maier, ‘Political Religions and their Images: Soviet Communism, Italian Fascism and German National Socialism’, Totalitarian Movements and Political Religions, 7:3 (2006), pp. 267–281

Hanovs D., Tēraudkalns V. (2012). Laiks, telpa, vadonis: autoritāra kultūra Latvijā 1934.-1940. Rīga, Zinātne.

2. lekcija. 1934. gada 15. maija apvērsums un tā tehnoloģija

Dr.hist. Valters Ščerbinskis (Rīgas Stradiņa Universitāte)
30. aprīlī, Birojnīcā Berga bazārā

 

1934. gada 15. maija apvērsums Latviju, kā vienu no pēdējām Eiropas valstīm noveda pie autoritārisma. Kādi bija 15. maija apvērsuma iemesli, cēloņi? Kā tika plānots un norisinājās apvērsums? Kā Latvijā notikušo valsts apvērsumu vērtēt no apvērsumu tehnoloģiju viedokļa?

 

 

Lekcijas prezentāciju iespējams apskatīt šeit.

 

Ieteicamā literatūra:

E. Dunsdorfs. Kārļa Ulmaņa dzīve. Rīga, 1992. 212.-266. lpp.
V. Ščerbinskis. 1934.gada 15. maija apvērsums: cēloņi, norise un sekas. Grām. V.Ščerbinskis, Ē.Jēkabsons (sast.) Apvērsums. 1934.gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, 2012., 9.-57.lpp.

3. lekcija. Kārļa Ulmaņa režīma saimnieciskā politika

Dr.hab.hist. prof. Aivars Stranga (Latvijas Universitāte)
7. maijā, Birojnīcā Berga bazārā 

Sabiedrības atmiņā K. Ulmaņa režīms palicis kā ekonomiskās veiksmes stāsts, kas Latviju padarījis par vienu no attīstītākajām valstīm Eiropā. Vai to apstiprina arī avotu materiāls? Lekcijā mēģināsim rast atbildi uz to kāda bija „nemitoloģizētā” 15. maija režīma saimnieciskā politika, tās izpausmes un attīstības perspektīvas.

 

 

Ieteicamā literatūra:

E. Dunsdorfs. Kārļa Ulmaņa dzīve. Rīga, 1992. 279.-284. lpp.
A. Aizsilnieks. Latvijas saimniecības vēsture, 1914-1945. Stokholma, Daugava, 1968. 599.-835. lpp.

4. lekcija. Kārlis Ulmanis Latvijas sociālajā atmiņā

Dr.hist. prof. Vita Zelče (Latvijas Universitāte)
14. maijā, Birojnīcā Berga Bazārā

K. Ulmaņa režīms Latvijas sociālajā atmiņā ir pildījis „zaudētās paradīzes” funkcijas. Kā veidojās sociālā atmiņa par „Ulmaņlaikiem”, kādas bija mērķi un funkcijas, šiem kolektīvajiem priekšstatiem Latvijā un trimdā? Kā sociālā atmiņa par Ulmaņa režīmu ietekmē kopējo Latvijas sociālās atmiņas ainu? Vai demokrātiskās sabiedrības ideāli nav pretrunā ar atmiņu par „labajiem laikiem„ autoritārismā?

 

 

Lekcijas prezentāciju iespējams apskatīt šeit.
 

Ieteicamā literatūra:

Evita Naglinska. Mīts par Kārli Ulmani latviešu presē (1989–2004). Grām.V.Zelče (red.) Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis. Agora 6. Rīga, Zinātne, 2007. 30 -97.lpp. brīvpieejama https://sites.google.com/site/szfworkingpapers/Home/komunikacijas-zinatne 
Aigars Lazdiņš. Kārlis Ulmanis Latviešu sociālajā atmiņā. Atmodas iniciēto atmiņstāstu un anekdošu analīze. Grām. V.Zelče, M.Kaprāns. Pēdējais karš. Traumas komunikācija. Rīga, Mansards, 2010. 186. – 203.lpp. Brīvpieejams: http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/123456789/5
Ilze Boldāne. „Labo ulmaņlaiku” mīta vitalitāte Latvijas iedzīvotāju apziņā. Grām. K.Zellis (sast.) Mīti Latvijas vēsturē. Rīga, Fonds Latvijas vēsture, 2006. 65. -72.lpp.

5. lekcija. Latvijas kultūras mantojums vadonības laikmetā

Dr. hist. doc. Mārtiņš Mintaurs ( Latvijas Universitāte)
21. maijā, Birojnīcā Berga bazārā

Lekcijas uzdevums ir kritiski izvērtēt kultūras pieminekļu aizsardzības praksi K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā. Šim periodam raksturīgā pastiprinātā uzmanība Latvijas vēsturei kā nacionālās valsts leģitimācijas instrumentam skāra arī kultūras mantojuma nozari. Kultūras mantojuma objekti tika interpretēti kā autoritārās ideoloģijas reprezentācijas līdzeklis, kas izpaudās konkrētos pasākumos: Brīvdabas muzejs un arheoloģiskās pētniecības atbalstīšanā no vienas, kā arī Vecrīgas vēsturiskās apbūves nojaukšanā un daļējā pieminekļu aizsardzības institūciju darba ierobežošanā un politizācijā. Šis process atspoguļojās arī "vēstures sižetu ienākšanā mākslā" resp. mākslas historizācijā (piemēram, L. Liberta gleznotā senlatviešu vadoņu portretu galerija) ar ideoloģisku mērķi – sabiedrības "pieradināšanu" pie nacionālās vēstures tematikas.

 

 

Ieteicamā literatūra:

Fīlberts A. Radikālie projekti. Rīgas un Tallinas vecpilsētas. 20.gs. 30. gadi.Latvijas Architektūra, 2000, Nr.2, 86.-89.lpp.
Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, Vadonis: Autoritārisma kultūra Latvijā, 1934-1940. Rīga: Zinātne, 2012. 227.-266.lpp. (7.nodaļa).
Pētersons R. Politiskie konteksti Pieminekļu valdes darbībā (1923-1940). Grām.: Lāce D. (sast.). Māksla un politiskie konteksti. Rīga: Neputns, 2006. 93.-104.lpp.

6. lekcija. Kārļa Ulmaņa režīma un baznīcas attiecības

Dr. theol., prof. Valdis Tēraudkalns (Latvijas Universitāte)
28. maijā, plkst. 18.30 Birojnīcā Berga bazārā

Diktatorisko režīmu attiecības ar baznīcu veidojās neviennozīmīgi visā Eiropā. Kā multikonfesionālu sabiedrību padarīt „vienotu”? Kāda bija Latvijas prakse vadonisma un baznīca mijiedarbībā? Kā norisinājās latviskās kristietības veidošanas mēģinājumi? Uz šiem un citiem jautājumiem meklēsim atbildes šajā lekcijā.

 

 

Ieteicamā literatūra:

Deniss Hanovs, Valdis Tēraudkalns. Laiks, telpa, Vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934-1940 (Rīga: Zinātne, 2012), 267.-296. lpp.
Inese Runce. Mainīgās divspēles. Valsts un Baznīcas attiecības Latvijā: 1906-1940 (Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013), 264.-321. lpp.

7. lekcija. Vadonis nekad nekļūdās: kolaboracionisma aspekti Ulmaņa autoritārajā režīmā

Dr. hist. Gatis Krūmiņš (Vidzemes Augstskola) 
4. jūnijs, plkst. 18.30 Birojnīcā Berga bazārā

Kārli Ulmani parasti vērtē tikai kā padomju varas mocekli, kurš naivi vēloties saglabāt tautas dzīvo spēku, pieņēma lēmumu nepretoties padomju okupācijai. Vai tomēr vadoņa darbībā vērojami arī citi aspekti, tajā skaitā sadarbība ar okupācijas varu? Vai tas, ka vadonis un viņa izveidotā sistēma veicināja aneksijas sagatavošanu un   sovjetizāciju bija nejaušība vai likumsakarība?