Artis Svece: Ceļvedis pārliecināšanas stratēģijās

Lekciju cikls “Ceļvedis pārliecināšanas stratēģijās” ir iecerēts kā turpinājums kursam “Kritiskā domāšana un informācijas analīze”, taču kursā laipni gaidīts ikviens, jo tas veidots kā patstāvīgs kurss, kura dalībniekiem nav nepieciešamas priekšzināšanas. Kritiskā domāšana kā mācību priekšmets ir tradicionāli koncentrējusies uz argumentācijas analīzes tehnikām. Tās mērķis ir bijis iemācīt un iemācīties, kā izvērtēt pamatojumu, ko saviem uzskatiem dod, piemēram, diskusijas dalībnieks – vai šis pamatojums ir loģisks, skaidrs, vai tajā nav pieļautas argumentācijas kļūdas.
 
Šajā kursā spersim soli tālāk un runāsim galvenokārt par retoriku – mācību par pārliecināšanu. Pievērsīsim uzmanību tam, kā retoriskus paņēmienus pamanīt citu tekstos, gan arī tam, kā veiksmīgāk nodot savu vēstījumu un radīt efektīvu tekstu. Pētīsim retoriskos paņēmienus – metaforu, ironiju, stāstu stāstīšanu, “freimingu” utt. Domāsim par stilu.
 
Lekciju kurss notiks četros vakaros – 21. un 28. novembrī un 5. un 12. decembrī, plkst. 18.30 LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes 225. telpā Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.
 
Vienas lekcijas garums: aptuveni 90 min. + laiks jautājumiem un atbildēm.
 
Klausītāji, auditorija: ikviens, kas lasa, raksta, diskutē, aizstāv savu viedokli un vēlas to darīt korekti un pārliecinoši.
 
Ieguvumi: virkne rīku, kas ļaus labāk pamanīt retoriskus paņēmienus citu tekstos, kā arī veiksmīgāk nodot savu vēstījumu un radīt efektīvu tekstu.
 
Pilna lekciju kursa cena, apmeklējot to klātienē: 48 EUR.
 
Pēc kursa noklausīšanās tiem dalībniekiem, kas apmeklējuši visas kursa lekcijas, piedāvāsim sertifikātu par kursa apgūšanu.
 
 
Par lektoru
 
Artis Svece ir filozofs un publicists, Dr. phil., Latvijas Universitātes docents, publicējies izdevumos Diena, Rīgas Laiks, Studija, FHM, Kentaurs, Satori, Punctum u.c.

Lekciju saraksts

1. lekcija. Darīt lietas ar vārdiem

21. novembrī, plkst. 18.30 LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 225. telpā, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.
 
Runāti un rakstīti teksti tiek radīti ar dažādiem mērķiem. Ne vienmēr šis mērķis ir informēt vai pārliecināt par teiktā patiesumu. Ar vārdiem iespējams panākt visādus mērķus – izsaukt emocijas, radīt šaubas, aizrunāt, izraisīt rīcību. Tāpēc viens no jautājumiem, ko uzdodam, lai saprastu citu teikto, ir – ar kādu mērķi cilvēks runā vai raksta, un atbilstoši – ja vēlamies radīt efektīvu tekstu, ir vērts tikt skaidrībā pašam – ko es vēlos ar savu sakāmo panākt?

2. lekcija. Kam ausis, lai dzird

28. novembrī, plkst. 18.30 LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 225. telpā, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.
 
Teksts nekad netiek radīts ārpus laika un vietas, tam vienmēr ir konteksts, retoriskā situācija. Pie šīs situācijas pieder arī (reāli vai iedomāti) cilvēki, kuri tiek uzrunāti. Teiktā kritiska analīze ietver arī jautājumu – kam teksts ir domāts. Atbilde ne vienmēr ir acīmredzama, bet, lai saprastu teikto, šo jautājumu ir vērts uzdot. Radot pašiem savus tekstus, mēs teju vai intuitīvi konstruējam tā lasītāju vai klausītāju, tomēr šeit ir iespējamas dažādas kļūdas. Piemēram, mēģinot uzrunāt visus, varam beigt ar to, ka neuzrunājam nevienu.

3. lekcija. Retoriskie paņēmieni

5. decembrī, plkst. 18.30 LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 225. telpā, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.
 
Argumentācija nepārprotami ir viens no nozīmīgākajiem līdzekļiem citu cilvēku pārliecināšanai, bet tas nebūt nav vienīgais. Tāpat kā pastāv dažādi veidi, lai pamatotu teikto, un dažādi negodīgi paņēmieni argumentācijā, pastāv arī dažādi retoriski paņēmieni, kas padara teikto pārliecinošu neatkarīgi no argumentācijas sakarīguma. Gadsimtu gaitā ir uzkrājies vesels retorisko paņēmienu katalogs – metafora, ironija, stāstu stāstīšana, “freimings” utt. Jebkura teksta kritiska analīze paredz arī šo paņēmienu atpazīšanu.

4. lekcija. Stils

12. decembrī, plkst. 18.30 LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 225. telpā, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.
 
Teksta stils pauž runātāja raksturu vai vismaz rada ilūziju par to. Gan raksturs, gan stils var būt ļoti efektīvi rīki tā cilvēka rokās, kurš vēlas auditoriju pārliecināt. Tomēr pret tiem jāizturas ar piesardzību. Viens no kritērijiem teiktā izvērtēšana ir skaidrība. Tas nenozīmē, ka ir vienkārši pateikt, kas ir skaidra teksta pazīmes, tāpat nevar apgalvot, ka ikviens teksts, kurš nav skaidrs, ir bezjēdzīgs, tomēr neskaidrība ir signāls vai simptoms, kuram ir vērts pievērst uzmanību un pie kura ir vērts pakavēties, ja gribam tekstu vai teksta autoru saprast.