Ivars Austers: Saproti pareizi. Ievads datu statistiskajā analīzē

Dati mūsdienās esot zelta vērtē. Kam dati, fakti un informācija, tas var paveikt gandrīz jebko. "Jā" un "nē" ir atbilde. Ir tāds vietā un nevietā lietots 19. gs. britu premjera Bendžamina Dizraeli izteikums par triju veidu meliem – vienkārši meliem, sasodītiem meliem un statistiku. Vāji argumenti bieži tiek stiprināti ar skaitļu un tajos balstītu secinājumu palīdzību. Citiem vārdiem, ka statistikas dati izmantojami demagoģijai un smadzeņu skalošanai. Kā sacījis slavenais statistiķis Andrejs Dunkels: "Ir viegli melot, izmantojot statistiku, bet ir grūti pateikt patiesību bez tās." Vai vēlaties, ka jūs aptin ap pirkstu? Vai vēlaties, ka noticat, tam, kas neizriet no datiem? Ja kaut viena atbilde ir “nē” un nekad īsti datu analīzi neesat mācījies – šis ir kurss jums.
 

Mācot LU statistikas kursu nākas sastapties ar bailēm, jo tā taču esot matemātika. Un no tās pieklājoties baidīties, jo matemātikas sapratne nākot grūti. Nebūs tiesa – bez visiem citiem labumiem šis ir prātu nomierināšanas kurss, ja spējat pareizi atbildēt uz jautājumiem par to cik ir 7 + 5 vai 3 x 7, tad spēsiet saprast visu, kas kursā tiks runāts un darīts.
 

Norises vieta: Birojnīcā, Berga Bazārā
 

Vienas lekcijas aptuvenais garums: 90 min.
 

Klausītāji, auditorija: valsts pārvaldes darbinieki, žurnālisti, visu līmeņu vadītāji un ikviens, kas vēlas kritiski un drošticami orientēties milzīgajā ikdienas informācijas gūzmā.
 

Pilna lekciju kursa cena, apmeklējot to klātienē: 48 EUR. Nordea bankas klientiem 15% atlaide.
 

Semināru ciklu vadīs

Ivars Austers, profesors LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Doktora grādu (PhD) ieguvis Stokholmas Universitātē. Specializējies tādās jomās kā sociālā psiholoģija, lēmumu pieņemšana, sociālā izziņa, cilvēku vērtības un pētījumu metodoloģija. Daudzkārt publicējies starptautiskos zinātniskos žurnālos, līdzās tam veicis pieaugušo apmācību.

Lekciju saraksts

1. LEKCIJA

7. februārī, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā

No kurienes skaitļi (dati) “nāk”? Vai visi dati ir vienādi labi, lai izdarītu secinājumus? Kā atšķirt derīgu (lai secinājumi būtu korekti) no nederīgiem datu avotiem.

2. lekcija

14. februārī, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā
Secinājumi par atšķirībām un sakarībām balstoties datos – reizēm neparedzi, reizēm pareizi. Kā pazīt nepareizos un kā nonākt pie pareizajiem secinājumiem.

3. lekcija

21. februārī, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā
Grafiki – lieliska iespēja melot. Tikai ne tiem, kas zina kādā veidā rezultātu attēli jāzīmē godīgi.

4. lekcija

28. februārī, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā
Atskaites punkti. Attiecībā pret kādiem datiem un kā tiek būvēti secinājumi. Ja ar zināmu varbūtību pie nosacījuma A būs novērojams B, tas nenozīmē, ka pie nosacījuma B varbūtība novērot A būs tāda pati. Piemēram, ja autoavārijās visbiežāk iekļūst X markas auto, tas ne vienmēr nozīmēs, ka X markas auto ir būtiskākais faktors, kas nosaka iekļūšanu avārijā.